Kad vakars jau klāt
un acis ciet jau veras,
es citā pasaulē dodos,
kur skumju nav nevienu,
kur bēdas nezinu ne mirkli,
kur valda prieka dienas
un viss ar mīlu svētīts.
Tā mana sapņu pasaule,
to pamest negribu ne mirkli,
paņemt līdzi acis vaļā verot,
katru dienu priekiem pildīt.
Mīlestību pāri liet,
skumjas aizdzīt tālu prom,
klāt sev nelaizt it nekad,
bēdas atstāt slēgtā lādē,
zaudēt atslēgu uz mūžiem.
Dalīt savu prieku tik ar tevi,
mīlestību dāvāt Tev ik dienu.
Mīli mani kā es tevi,
nāc man līdzi pasaulē šajā.
Būsim kopā, Tu un es
katru mirkli mūžīgi
/Zane/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru